2020.gada jubilāri - izcilas personības, kas ietekmējušas vēstures gaitu Latvijā. 1.daļa

Šīs dienas acīm

Šim gadam tuvojoties noslēgumam, atceramies dažas no tām personībām, kurām šogad atzīmējam apaļas un pusapaļas jubilejas. Šodienas raidījumā par vairākiem izciliem cilvēkiem, kuri pagājušajos gadsimtos nozīmīgi ietekmējuši mūsu dzimtenes un mūsu senču vēsturiskās attīstības gaitu. Pirmais no viņiem, Nikolajs jeb Nikolaus Mollīns, Antverpenē dzimis grāmatu iespiedējs, kurš 1588. gadā pārcēlās uz Rīgu, kļūdams par pirmo grāmatu drukātāju tagadējās Latvijas teritorijā. Vēsture nav mums saglabājusi Nikolaja Mollīna portretu un arī precīzu dzimšanas gadu. Zināms vien, ka viņš nācis pasaulē starp 1550. un 1555. gadu, tātad apmēram pirms 470 gadiem. Precīzi zināms viņa nāves gads - 1625. Tātad kopš Nikolaja Mollīna aiziešanas mūžībā šogad aprit 395 gadi. Par Nikolaju Mollinu un iespiešanas aizsākumiem Rīgā stāsta poligrāfijas vēsturnieks Artis Ērglis. Savs skatījums uz Nikolaja Mollīna darbību un drukātās literatūras aizsākumiem Baltijā ir vēstures zinātņu doktoram Kasparam Kļaviņam. Tagad pārcelsimies apmēram pusgadsimtu uz priekšu vēsturē pie mūsu nākamā jubilāra. Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers nāca pasaulē Kuldīgā, toreiz Goldingenā 1610. gada 28. oktobrī. Tātad kopš viņa dzimšanas šogad apritēja 410 gadi. Viņš ir viena no spilgtākajām personībām pagājušo gadsimtu Latvijas vēsturē, ar kura vārdu saistīts priekšstats par Kurzemes zelta laikmetu - īsu, bet spilgtu saimnieciskās aktivitātes periodu 17. gadsimta vidū. Par hercogu Jēkabu un viņa laikmetu. Stāsta Kuldīgas muzeja pētnieciskā darba speciāliste Daina Antoniška. paša vieta priekšstatos par hercogu Jēkabu ir viņa vērienīgajai jūrniecības un koloniju politikai. Turpina Daina Antoniška. Gluži citāds mūža gājums un liktenis ir citam Jēkabam, kurš dzīvoja nākamajā gadsimtā, proti, 1740. gadā dzimis Ķikuļa Jēkabs no Blomes, audējs, hernhūtietis, pirmo zināmo latviski rakstīto laicīgo dzejas tekstu autors. Tātad šogad aprit 280 gadi kopš Ķikuļu Jēkaba dzimšanas. Viņa dzejas tekstiem gan ir ļoti īpatnējs raksturs. Tās ir pantos sacerētas sūdzības Krievijas carienei Katrīnai II par vācu muižnieku netaisnībām pret latviešu zemniekiem. Šī literārā aktivitāte izrādījās autoram liktenīga. Viņu arestēja, nogādāja Rīgas cietumā, kur Jēkabs, domājams, tai pašā 1777. gadā mira 37 gadu vecumā, stāsta teologs un vēsturnieks Gundars Ceipe. Par Ķikuļu Jēkabu un viņa darbiem turpina literatūrvēsturniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Māra Grudule. Izglītošanās, garīgu meklējumu centieni, kuru pirmsākumi saskatāmi jau 18. gadsimta brāļu draudžu jeb hernhūtiešu kustībā jaunā pakāpē attīstījās nākamā, 19. gadsimta, vidū līdz ar pirmās akadēmiski izglītoto latviešu paaudzes parādīšanos. Viņus mēs pazīstam kā jaunlatviešus, un arī diviem no viņiem šogad atzīmējām pusapaļas jubilejas. Proti, jaunlatviešu kustības pamatlicējs Krišjānis Valdemārs nācis pasaulē 1825. gada 2. decembrī, savukārt viņa 10 gadus jaunākais laikabiedrs - Dainu tēvs Krišjānis Barons. 1835. gada 31. oktobrī. Par Krišjāni Valdemāru, Krišjāni Baronu un jaunlatviešu kustību stāsta vēsturniece, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče.