Sabiedriskie mediji un reklāmas tirgus: aiziešanas ieguvumi neskaidri, naudu vajadzēs noteikti
Manage episode 354703690 series 3016676
- Kaimiņš pārliecināts – sabiedriskajos medijos vieta tikai sociālajai reklāmai
- Vispārējs reklāmas aizliegums var liegt pat pārraidīt Dziesmu svētkus
- Aicina nesasteigt lēmumus
Diskusijas par sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – iespējamu aiziešanu no reklāmas tirgus, reklāmdevēju naudu atstājot komercmediju rīcībā, norit jau vairākus gadus.
Ar jaunu sparu tās uzvirmoja pirms dažiem mēnešiem, kad Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma veidot darba grupu šī jautājuma pētīšanai.
Darba grupas vadītājs par sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgusDarba grupa ar saviem secinājumiem klajā nāks pēc pusotra mēneša, sola tās vadītājs, Latvijas Reģionu apvienības deputāts Artuss Kaimiņš. Viņam pašam gan jau esot skaidrs – sabiedriskajos medijos būtu jāraida tikai sociālās reklāmas.
”Protams, ka paliek sociālā reklāma, kā, piemēram, dzeriet pienu vai brauciet uz Siguldu. Bet komercreklāmai kā tādai sabiedriskā medijā nebūtu jāatrodas, jo tas kropļo reklāmas tirgu. Un sabiedriskā medijā, ja sabiedrība vēl finansē šo televīziju un radio, tām tur nav vietas,” pārliecināts ir Kaimiņš.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, kuras pārstāvētajā asociācijā apvienojušies vairāki komercmediji, ir pārliecināta, ka sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus ir būtisks priekšnosacījums mediju tirgus sakārtošanai.
”Mēs varbūt beidzot arī saprastu, cik daudz un cik nopietns finansējums ir vajadzīgs sabiedriskajiem medijiem, lai tie pildītu to savu svarīgāko un galveno funkciju – realizētu sabiedrības vēlmes un vajadzības attiecībā uz sabiedrisko dzīvi, politiku un komunikāciju valstij ar sabiedrību. Tas arī mazinātu, manuprāt, spriedzi arī šajā reklāmas tirgos, kur arī šobrīd ir diezgan lielas neskaidrības, kas turpinās jau gadiem un arī neveicina mediju attīstību, bet medijus stipri vājina,” pauž Līdaka.
Caurums ēterā un aizliegums pārraidīt Dziesmu svētkus?Tikmēr sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – valžu priekšsēdētāji ir pārliecināti, ka pilnvērtīga diskusija nav iespējama, ja vienlaikus ar jautājumu par aiziešanu no reklāmas tirgus netiek lemts par jaunu sabiedrisko mediju finansēšanas modeli.
”Diskusija, kas šobrīd ir par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, manuprāt, ir pāragra. Jo, lai runātu par šo jautājumu, mums būtu daudzi citi jautājumi jānoskaidro – kāds ir reklāmas tirgus, kāda ir sabiedrisko mediju vieta un loma tajā, kāda ir komerciālo mediju vieta tajā. Un, es uzsvērtu - tieši to komerciālo mediju, kas veido saturu Latvijā, veido Latvijas un latvisko informācijas telpu. Es teiktu, tad varbūt vispirms runājam par to, kāds ir ilgtspējīgs sabiedrisko mediju finansējuma modelis, kādas ir mūsu vajadzības un kādi ir mūsu uzdevumi,” saka Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš.
Līdzīgu viedokli pauž arī Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte: ”Man šķiet, ka būtu kontekstā jāparunā un jāizdiskutē sabiedrisko mediju finansējuma modelis vispār. Patlaban mēs esam trešā vissliktāk finansētā televīzija Eiropā. Par radiostacijām, es domāju, ka varētu būt diezgan līdzīgi.”
Vairumam skatītāju un klausītāju reklāma asociējas tikai ar kaitinošajām reklāmas pauzēm, taču, kā uzsver Belte, šis ir ļoti vienkāršots priekšstats.
”Ir vēl vesela virkne ar lietām, kas būtu jākompensē televīzijai. Neslēpšu, ka reklāma ir tāds pietiekoši universāls norēķinu līdzeklis norēķiniem ar producentiem. Joprojām Latvijas Televīzijā ir raidījumi, kurus mēs iegādājamies, dodot pretī reklāmas raidlaiku. Tas savukārt nozīmē, ka arī šis reklāmas raidlaiks, kura vairs nebūs, būs jākompensē naudā un tie būs papildu izdevumi. Tās ir licences, kas mums ir jāpērk. Es pat nerunāju par to, ka mums, pērkot lielos nacionālā mēroga pasākumus, būtu jāparedz arī lielākas naudas summas, jo dažkārt līdzi olimpiskajām spēlēm, Pasaules čempionātam futbolā un citiem liela mēroga pasākumiem, iet arī saistības reklāmā,” skaidro Belte.
Pilnīgs reklāmu aizliegums nozīmētu arī aizliegumu piesaistīt sponsoru līdzekļus, kas varētu novest pat pie tā, ka Latvijas Televīzija vairs nedrīkstētu pārraidīt, piemēram, Dziesmu svētku koncertus.
”Latvijas Televīzija un sabiedriskie mediji kopumā ļoti zaudētu satura ziņā, ja nebūtu iespējas piesaistīt sponsorus. Jo daudzi nacionāla līmeņa pasākumi jau ir sasaistē ar sponsoriem. Un man ir bažas, ka, ātri pieņemot izmaiņas likumdošanā, sabiedriskie mediji būs pirmie, kas cietīs no tā, jo pēkšņi izrādīsies, ka arī, piemēram, Dziesmu svētkiem ir galā reklāmdevēji, kuriem arī ir zināmas saistības,” saka Belte.
Latvijas Televīzijā veiktie aprēķini liecina, ka pilnīga reklāmu aizlieguma gadījumā valsts budžeta dotācija televīzijai vien būtu jāpalielina par vairāk nekā septiņiem miljoniem eiro gadā. Šādi līdzekļi būtu nepieciešami, lai kompensētu negūtos ieņēmumus, kas patlaban tiek nopelnīti, tirgojot reklāmas laiku, kā arī segtu izdevumu pieaugumu, aizpildot ētera laiku, ko patlaban aizņem reklāmas pauzes.
”Mēs runājam par 1332 stundām gadā. Šis ir ļoti nopietns apjoms, kuru vienkārši ar kaut ko piepildīt nav iespējams. Mēs runājam par nopietnu caurumu ēterā, kurš mums ir jāaizpilda,” piebilst Belte.
Reklāmas asociācija aicina nesasteigt svarīgus lēmumusSavu darba grupu, kam jāizvērtē iespējamā sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus, nesen izveidojusi arī Latvijas Reklāmas asociācija. Darba grupas vadītājs Kaspars Ulsts uzskata, ka jautājums par sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgus jāvērtē visai rūpīgi, izvērtējot arī to, cik visaptverošs ir reklāmu aizliegums.
”Reklāmas tirgus ir ļoti sarežģīts, un faktiski jebkura izpausme, kur kāds zīmols tiek pieminēts, var tikt uzskatīts par reklāmu. Nav nemaz tik viegli nogriezt ar nazi un pateikt: „Būs tā!” Ja mēs paskatāmies uz mūsu kaimiņvalstīm, Eiropas praksi, katrā valstī tas tiek risināts nedaudz savādāk. Kaut kur ir pilnīgs aizliegums, citur parādās sponsorēšana un parādās ļoti plašā veidā. Tas viss ir vēl lemjams un apspriežams jautājums,” uzskata Ulsts.
Neoficiālās sarunās reklāmas tirgus zinātāji pieļauj, ka sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus varētu izraisīt visai ievērojamu reklāmas raidlaika cenu pieaugumu komercmedijos. Ulsts šo pieņēmumu neapstiprina, bet nenoliedz, ka reklāmas tirgu šāds notikums noteikti ietekmētu un pagaidām esot pāragri apgalvot, ka tirgus kopumā iegūtu.
”Mēs gribam skatīt, kā iziešana no reklāmas tirgus ietekmēs sabiedrību, kā tas ietekmēs reklāmas tirgu un tos, kas grib reklamēties medijos, un, protams, kā tas ietekmēs konkurenci un komerciālos medijus. Katram no šiem aspektiem ir savi plusi un savi mīnusi gadījumā, ja sabiedriskie mediji iziet no reklāmas tirgus,” skaidro Ulsts.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka gan ir pārliecināta, ka ieguvumu noteikti būs vairāk nekā zaudējumu
”Patiesībā tas dos skaidrākus noteikumus visiem – gan sabiedriskajiem, gan komerciālajiem. Un, manuprāt, no tā iegūs arī skatītāji, klausītāji, lasītāji, ja būs viennozīmīgi skaidrs, kurš ar ko nodarbojas un ko es kā lietotājs no šiem medijiem iegūšu,” norāda Līdaka.
Tikmēr Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte brīdina, ka ar kardināliem lēmumiem labāk nesteigties.
”Ļoti, ļoti prātīgi pa šo tiltu mums vajadzētu iet un nevis tāpēc, ka mēs negribētu kaut ko zaudēt, bet gan tāpēc, ka no tā zaudēs visa sabiedrība,” saka Belte.
Jautājumu par to, kāds izskatīsies jaunais sabiedrisko mediju finansēšanas modelis, politiķi gaida no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, kas patlaban strādā nepilnā sastāvā.
Valdība pirms dažām nedēļām jau nolēma, ka turpmākajos gados valsts budžeta finansējums vairumam jauno politikas iniciatīvu netiks palielināts. Tas nozīmē, ka uz papildu dotācijām sabiedriskie mediji paļauties nevar, jo īpaši tādēļ, ka jau apstiprinātajā vidēja termiņa budžetā programmai „Radio un televīzija” 2016. un 2017. gadā plānotā dotācija ir nepilns 21 miljons eiro, tas ir, par aptuveni vienu miljonu eiro mazāka nekā šogad.
59 つのエピソード